todo

Ieraksti plānotājā – vizīte pie ginekologa

Vai jums ir plānotājs, kurā pierakstīt visus plānotos darbus un notikumus? Man šķiet, ka tāds ir gandrīz katram aktīvam un aizņemtam cilvēkam, kuram jāspēj menedžēt darba un mājas dzīvi, atcerēties visu, nenokavēt un nesajaukt. Plānotājs patiesībā ir neaizstājama lieta ikkatram. Tāpēc es jau kopš vidusskolas laika tādu katru gadu iegādājos un ikdienā aktīvi arī izmantoju.

Jāsaka gan, ka pēdējos divos gados esmu paļāvusies tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un izmantoju arī viedtālrunī pieejamo plānotāju. Tomēr arī no taustāma plānotāja, ko ielikt somā, neesmu atteikusies. Tajā vairāk ir piezīmes, saraksti, sapulču saturs un citas lietas, kas jāpieraksta garāk.

Bet tagad jau es nedaudz novirzījos no temata, kas patiesībā bija šī raksta mērķis. Es vēlējos atgādināt katrai sievetei jebkurā vecumā, ka ir vizīte, ko reizi gadā obligāti ir jāieraksta savā plānotājā. Un tā ir vizīte pie ginekologa. Tā ir obligāta rīcība, ko mums pašām ir jāveic savā un savas veselības labā.

Slimība nenāk brēkdama

slimība Es joprojām brīnos tajos brīžos, kad ārsti saka, ka pie viņiem atnāk sievietes, kuras ginekologu nav apmeklējušas desmit un pat divdesmit gadus. Un tad situācija jau ir tāda, ka grūti kaut ko palīdzēt un labot. Ginekoloģiskās saslimšanas ir ļoti viltīgas, tās ilgu laiku var būt pavisam nemanāmas, nesāpīgas, varbūt radīt tikai nelielu diskomfortu, ko parasti pacieš un ignorē, jo ar sīkumiem jau nedodas pie ārsta. Un ārsts taču maksā naudu.

Šāda attieksme vairāk raksturīga vecāka gada gājuma sievietēm, kuras uzauga laikā, kad nerunāja par seksu, bērnu dzimšana bija ļoti traumatiska pieredze. Tāpēc viņām grūti pieņemt ginekologu kā savu uzticības personu un ārstu, pie kura ir jāiet arī tad, ja nav nekādu sūdzību.

Tāpēc ir pavisam liela iespējamība, ka kāda kaite attīstās pat tad, kad sievietei nav par to ne jausmas. Tieši tāpēc ikgadējā vizīte pie ginekologa ir obligāts ieraksta plānotājā. Tas aizņems tikai pus stundu, bet dos sirdsmieru veselam gadam. Tā ir atbildība ne tikai pret sevi, bet arī savu ģimeni, jo mirstība no sieviešu onkoloģiskajām slimībām ir ļoti augsta. Tā var atnāk kā negaiss un izraut sievieti no ģimenes pat dažu mēnešu laikā.

Izmanto dzemdes kakla vēža apmaksāto pārbaudi

Tieši dramatiskā statistika attiecībā uz sieviešu onkoloģiskajām saslimšanām mudinājusi uzsākt valsts apmaksātu skrīninga programmu, kas ietver dažādas analīzes, pārbaudes, lai savlaicīgi atklātu dzemdes kakla vēzi tā sākotnējā stadijā, kad tas labi pakļaujas ārstēšanai. No 25 līdz 67 gadu vecumam katra sieviete ik pēc trijiem gadiem saņem uzaicinājumu veikt šīs pārbaudes par valsts līdzekļiem. Uzaicinājums ir derīgs tikmēr, kamēr nav pienācis nākamais. Šos uzaicinājumus noteikti ir jāizmanto, jo tāda veidā katrai sievietei ir iespēja pārbaudīties, neskatoties uz finansiālajām iespējām, ko bieži vien min kā atrunu, lai nedotos pie ginekologa.

Te var izlasīt detalizētāku informāciju par valsts apmaksāto programmu un uzaicinājumiem:

http://www.vm.gov.lv/lv/tava_veseliba/sievietem/biezak_uzdotie_jautajumi_par_dzemdes_kakla_veza_profilaksi/

Ginekologs – tāds pats ārsts kā citi

Mēs taču nebaidāmies no ģimenes ārsta, neirologa vai citiem speciālistiem. Bet ginekologs ir to dažu starpā, no kuriem tomēr pacientēm ir bailes. Tas saistīts ar to, ka izmeklējums ir delikāts, ginekologs var uzdot personiskus un intīmus jautājumus. Un no iepriekšējām paaudzēm esam saņēmuši mantojumā apziņu, ka par tādām lietām nav skaļi jārunā, pat ir jākaunas.

Bet tas ir jāmaina, mātēm nevajag baidīt, bet iedrošināt savas meitas par to runāt un arī uzticēties ginekologam. Vizīte reizi gadā ir tāds pat ieradums, kā došanās pārbaudīt zobus vai veikt analīzes. Ginekologs ir profesionālis, kurš tā arī izturas pret pacientēm.